Neticīgais: - (izbrīnīti): Tu ko, tici dzīvei pēc dzemdībām? 

 Ticīgais: - Protams. Esmu pārliecināts, ka dzīve pēc dzemdībām pastāv.
 Neticīgais: - (skeptiski): Ha! Dzīves pēc dzemdībām būt nevar. No turienes vēl neviens nav atgriezies! Un vispār, dzīve – tās ir lielas ciešanas tumsā. 

 Ticīgais: - (nepārliecināti): Es nezinu detaļas, bet ticu, ka tur būs vairāk gaismas, un ka mēs, iespējams, paši staigāsim un ēdīsim ar savu muti.

Neticīgais: - Ēst ar savu muti? Tas ir smieklīgi! Kāpēc? Mums taču ir nabas saite…
 Ticīgais: - (cerīgi): Es precīzi nezinu… Bet, jebkurā gadījumā, mēs ieraudzīsim mammu! 

 Neticīgais: - (sašutumā): Mammu? Tu tici mammai?! Un kur tad, pēc tavām domām, viņa atrodas?
 Ticīgais: - Viņa ir visur ap mums. Mēs viņā atrodamies un pateicoties viņai kustamies un dzīvojam. Bez viņas mēs vienkārši nevarētu eksistēt.
 Neticīgais: - (kategoriski): Muļķības! Es neesmu redzējis nekādu mammu! Acīmredzot, viņas vienkārši nav! 

 Ticīgais: - Bet es ticu…